Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos

Mākslinieks Osvalds Rožkalns (1910–1989), neraugoties uz sarežģīto dzīves ceļu un atšķirtību no dzimtenes, bija vitāla un daudzveidīgām interesēm apveltīta personība.

Savas dzīves laikā paspējis apgūt skatuves telpas un dekorāciju gleznošanas prasmi, darinājis kostīmu skices ļoti atšķirīgiem laikmetiem un tipāžiem, gleznojis, zīmējis, eksperimentējis ar formu, veidojis, fotografējis, arī labi pārzinājis 20. gadsimta literatūru un latviešu klasiķus, atdzejojis un pats pierakstījis savas domas dzejas formā, izgudrojis dažādas tehniskas ierīces (viņam ir vairāki Vācijas periodā iegūti sertifikāti).

Osvalds Rožkalns ir vidzemnieks, dzimis Smiltenē, un liela daļa viņa radošās dzīves bija saistīta ar teātri: gan strādājot par dekorāciju izpildītāju Latvijas Operā (1931–1940), gan zīmējot Putlosas un Zedelgemas kara gūstekņu nometnēs (1944–1945), gan veidojot patstāvīgus ietērpus izrādēm Vircburgas pārvietoto personu nometnē (1946–1951) un vēlāk, strādājot par Vircburgas teātra mākslinieku (Mainfranken Theater Wurzburg, 1962–1972).

Grāmatas autori mākslas vēsturnieki Māris Brancis un Ingrīda Burāne uz nosaukumu “Trešā atgriešanās” raugās kā uz kārtas skaitli noteiktā ciklā, kurā mākslinieka dzīve un darbi nav šķirami. Osvalda Rožkalna pirmā atgriešanās dzimtenē notika 1989. gadā, kad viņa pelnu urna tika apglabāta Rīgas Meža kapos. Otra – 2013. gada februārī, kad Berga bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Jutas Burhartes uzņēmībai, tika sarīkota neliela piemiņas izstāde, tādējādi dodot Latvijas iedzīvotājiem un viesiem iespēju pirmo reizi redzēt mākslinieka darbu kopojumu atklātībā. Trešā – plaša darbu ekspozīcija Ed. Smiļģa Teātra muzejā 2016. gadā pavasarī. Jaunā izstāde „Dialogi” Valmierā galerijā “Laipa”, kuru atklās 14. oktobrī, arī ir “trešā atgriešanās”, jo tā ir gleznotāja un scenogrāfa trešā personālizstāde. Savas dzīves laikā mākslinieks nesarīkoja nevienu solo skati. Jaunā izstāde “Dialogi” un grāmata “Trešā atgriešanās” ļaus visiem skatītājiem, lasītājiem ar prātu un sirdi uztvert, saprast, līdzi dzīvot Osvalda Rožkalna piezīmju grāmatiņas Šveinfurtē 1950. gada 16. marta ierakstam: “Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē.”