Main image
Click to view image in fullscreen
![]()
7,45 €
Latvijas Vēstures institūta žurnāls 2021/1
Produkta informācija
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Izdevējs:
LU Akadēmiskais apgāds
ISBN:
10258906
Izdošanas gads:
2021
Valoda:
latviešu
Platums x garums x augstums, mm:
145 x 210 x 14
Svars (kg):
0.30
Lappušu skaits:
208
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Apraksts
Numurā publicēti četri zinātniskie raksti, kas tradicionāli veltīti dažādiem vēstures posmiem un tematikai. Viktors Dāboliņš aplūko Rīgas monetāro vēsturi, tostarp Rīgas naudas kaltuves darbību Polijas-Lietuvas kundzības laikā (1581-1621), Vija Daukšte analizē zemnieku kārtas izglītošanas jautājumu Vidzemē pēc dzimtbūšanas atcelšanas, detalizēti apskatot valdošās laicīgās un garīgās elites nostāju un izmaiņas likumdošanā, Ginta Ieva Bikše atklāj, kur reiz populārais rakstnieks Žanis Grīva smēlās iedvesmu un sižetus saviem darbiem, ar viņa piemēru analizējot Latvijas iedzīvotāju dalību Spānijas pilsoņu karā (1936-1939) un Māris Zunde aplūko Latvijā atrasto vēsturisko ozolkoku dendrogronoloģisko datēšanu.
Sadaļā "Vēstures avoti" Toms Zariņš iepazīstina ar 1973. gada maijā notikušās Elektronisko saziņas līdzekļu administrācijas pārstāvju un LTV Liepājas galvenās redakcijas tikšanās ieraksta transkripciju, kas, kā atzīmē autors, “demonstrē lēmumu pieņemšanas mehānismus un to iekšējās pretrunas padomju sistēmā".
Jaunais LVIŽ numurs piedāvā arī ieskatu pēdējā laika nozīmīgākajās ar Baltijas vēstures zinātnisko izpēti saistītajās aktivitātēs Latvijā. Ilzes Boldānes-Zeļenkovas sagatavotajā pārskatā iespējams iepazīties ar galvenajiem akcentiem Latvijas Vēstures institūta darbībā 2020. gadā. Rūdolfs Vītoliņš aplūko LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences vēstures sekciju, kas bija veltīta aktuālai tēmai - "Dzīve ar sērgu. Sociālā pieredze un transformācijas procesi krīzes laika sabiedrības Latvijas un Eiropas vēsturē". Savukārt Edgars Engīzers analizē LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju "Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā". Abi autori, pārkāpjot tradicionālā konferences apskata rāmjus, dalās pārdomās par skartajām tēmām. Antonijas Vilcānes sagatavotais materiāls iepazīstina ar LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētajā sekcijā “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.-2020. gadā” prezentētajiem pētījumiem.
LVIŽ 2021. gada 1. numurā publicētas arī divas grāmatu recenzijas. Didzis Bērziņš analizē divus 2020. gadā iznākušus Viktora Arāja tiesas prāvai veltītus izdevumus: Ričarda Pļavnieka Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju: Nacistu kolaboracionistu tiesas prāvas Aukstā kara laikā un Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā tapušo Viktora Arāja tiesas prāva: Kā Hamburgā notiesāja masu slepkavu, iesaistītu nacistu karas noziegumos Latvijā [žurnālista Kārļa Štamera pierakstos]. Abi darbi ir raisījuši autoru uz plašākām pārdomām par atmiņas īpatnībām un norisēm sabiedrībā, tostarp holokausta izprašanā un morālas jābūtības veidošanā. Savukārt Ēriks Žagars sagatavojis recenziju par LU Akadēmiskajā apgādā 2020. gadā iznākušo otro papildināto Aivars Strangas monogrāfijas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika 1934–1940 izdevumu.
Sadaļā "Vēstures avoti" Toms Zariņš iepazīstina ar 1973. gada maijā notikušās Elektronisko saziņas līdzekļu administrācijas pārstāvju un LTV Liepājas galvenās redakcijas tikšanās ieraksta transkripciju, kas, kā atzīmē autors, “demonstrē lēmumu pieņemšanas mehānismus un to iekšējās pretrunas padomju sistēmā".
Jaunais LVIŽ numurs piedāvā arī ieskatu pēdējā laika nozīmīgākajās ar Baltijas vēstures zinātnisko izpēti saistītajās aktivitātēs Latvijā. Ilzes Boldānes-Zeļenkovas sagatavotajā pārskatā iespējams iepazīties ar galvenajiem akcentiem Latvijas Vēstures institūta darbībā 2020. gadā. Rūdolfs Vītoliņš aplūko LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences vēstures sekciju, kas bija veltīta aktuālai tēmai - "Dzīve ar sērgu. Sociālā pieredze un transformācijas procesi krīzes laika sabiedrības Latvijas un Eiropas vēsturē". Savukārt Edgars Engīzers analizē LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju "Indivīds un vara Baltijas kultūrtelpā". Abi autori, pārkāpjot tradicionālā konferences apskata rāmjus, dalās pārdomās par skartajām tēmām. Antonijas Vilcānes sagatavotais materiāls iepazīstina ar LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētajā sekcijā “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.-2020. gadā” prezentētajiem pētījumiem.
LVIŽ 2021. gada 1. numurā publicētas arī divas grāmatu recenzijas. Didzis Bērziņš analizē divus 2020. gadā iznākušus Viktora Arāja tiesas prāvai veltītus izdevumus: Ričarda Pļavnieka Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju: Nacistu kolaboracionistu tiesas prāvas Aukstā kara laikā un Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā tapušo Viktora Arāja tiesas prāva: Kā Hamburgā notiesāja masu slepkavu, iesaistītu nacistu karas noziegumos Latvijā [žurnālista Kārļa Štamera pierakstos]. Abi darbi ir raisījuši autoru uz plašākām pārdomām par atmiņas īpatnībām un norisēm sabiedrībā, tostarp holokausta izprašanā un morālas jābūtības veidošanā. Savukārt Ēriks Žagars sagatavojis recenziju par LU Akadēmiskajā apgādā 2020. gadā iznākušo otro papildināto Aivars Strangas monogrāfijas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika 1934–1940 izdevumu.
Lasītāju atsauksmes
Līdzīgas grāmatas
