Nārnijas hronikas, 3. Zirgs un viņa zēns
– Kas jūs esat? – Šasta vaicāja.
– Es pats, – ļoti dobji un zemu atteica Balss, tā ka sadrebēja zeme, un vēlreiz atkārtoja “Es pats” – skaļi, skaidri un līksmi. Un tad trešoreiz “Es pats” – tik maigā čukstā, ka to tik tikko varēja saklausīt, tomēr tas šķita nākam no visas apkārtnes, it kā arī lapas to čukstētu līdzi. Šasta vairs nebaidījās, un viņam nešķita, ka Balss piederētu kādam radījumam, kas grasās viņu aprīt, vai ka runātājs būtu spoks. Taču viņam pārskrēja jaunas un citādas trīsas. Viņš jutās līksms.
NĀRNIJA. NĀRNIJA. NĀRNIJA
Zeme, kurā zirgi runā...
Kur likteņi griežas trakā virpulī...
Kur divus bērnus gaida garš un dēkains ceļojums.
Pasaulslavenās grāmatu sērijas “Nārnijas hronikas” trešajā daļā “Zirgs un viņa zēns” tuksnesī sastopas divi bēgļi. Zēns bēg no pārdošanas verdzībā, meitene – no nevēlamām laulībām. Kopā viņi dosies uz tālo un neiepazīto zemi Nārniju, un izrādīsies, ka viņu liktenis ir nesaraujami saistīts ar šo maģisko valstību. Bet neredzams un nepazīts abiem līdzi dodas vēl kāds, daudz varenāks ceļabiedrs...
No angļu valodas tulkojusi Ilga Melnbārde.
