Latvijas pirmās filmas. Albums par Latvijas nacionālās kinomākslas sākotni

“Latvijas pirmās filmas” ir vēsturiskos dokumentos balstīts piemiņas albums Latvijas nacionālās kinomākslas sākotnei. Tā autore Inga Pērkone radījusi unikālu, kultūrvēsturiski nozīmīgu, bagātīgi ilustrētu izdevumu latviešu un angļu valodā, atklājot Latvijas kinovēstures posmu, kas līdz šim maz pētīts. Unikāls ir fakts, ka no piecām pirmajām Latvijas filmām, kas aprakstītas grāmatā, neviena nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču skrupulozi apkopotā informācija dod gandrīz pilnīgu priekšstatu par to, kādas šīs filmas bijušas.

Izdevuma veidotāji uzsver, ka kino Latvijā savu nacionālo veidolu ieguva vienlaikus ar valsts izveidošanos un bija cieši saistīta ar ideju par nacionālo kultūru. Inga Pērkone grāmatas ievadā raksta: ”1920. gada 9. novembrī notika filmas “Es karā aiziedams” pirmizrāde. Filmas panākumu iedvesmota, domubiedru grupa 1921. gadā izveido akciju sabiedrību “Latvju Filma”, kurā līdzās kinohronikām un reklāmas filmām top četras inscenētas filmas: “Laiku viesulī” (1921), “Fricītis jūrmalā” (1921), “Psihe” (1922), “Vilkiem mests laupījums” (1922). Šīs ir pirmās piecas Latvijas filmas un līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Veicot pamatīgu izpētes darbu, informācija tika apkopota vienuviet, pievienojot arī maksimāli daudz ilustrāciju (fotogrāfijas, filmu plakāti, reklāmas laikrakstos utt.), tādējādi radot pirmo un, visticamāk, vienīgo pieejamo priekšstatu par pirmajām Latvijas valstī uzņemtajām kinolentēm. Teātra zinātniece Dr. art. Ieva Struka par grāmatu raksta: „Ingas Pērkones darbs, tēlaini izsakoties, ir ieniršana starp simtiem un tūkstošiem (atkarībā no izvēlētā ģeogrāfiskā mēroga) filmu un atgriešanās ar sīkām un tomēr pērlēm no Latvijas kino sākotnes. Bet, dienasgaismā izvilktas, šīs pērles rosina domāt ne tikai par kino, bet par mākslu un tās uztveri kopumā – gan toreiz, gan tagad.”

Albumā publicēti materiāli no Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves.