Main image
Click to view image in fullscreen
![]()
18,95 €
15,79 €
Kino 1. Kustībtēls
Produkta informācija
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Izdevējs:
Aminori
ISBN:
9789934612299
Izdošanas gads:
2023
Valoda:
latviešu
Platums x garums x augstums, mm:
150 x 220 x 24
Svars (kg):
0.70
Lappušu skaits:
287
Iesējuma veids:
Mīkstie vāki
Apraksts
Pirmā no divām franču filozofa Žila Delēza (1925–1995) kino veltītajām grāmatām, kurās cieši savīta filozofiskā doma un skatījums uz kino kā unikālu mākslas formu. Nevis pētījums kino vēsturē, bet kino raksturīgo tēlu un zīmju klasifikācija.
Tēlus iedvesmo franču filozofs Anrī Bergsons, bet zīmes – amerikāņu loģiķis Čārlzs Sanderss Pērss. Domātājiem Delēzs pielīdzina arī lielos kino autorus, kas gan “domā kustībtēlos un laiktēlos, nevis konceptos”.
Grifits, Eizenšteins, Murnavs, Pazolīni, Romērs, Vigo, Sternbergs, Bergmans, Dreiers, Mineli, Štroheims, Bunjuels, Fords, Čaplins, Kītons, Hercogs, Kurosava, Midzoguči, Hičkoks un daudzi citi vēl neredzētā griezumā, reizē zinoša un aizrautīga skatītāja acīm.
Grāmatā “Kustībtēls” aplūkots pirmais tēlu tips un tā galvenie paveidi – percepcijtēls, afekcijtēls, darbībtēls –, kā arī (nelingvistiskās) zīmes, kas tos raksturo. Laiktēlam veltīta būs otrā grāmata.
Latviešu izdevuma zinātniskais redaktors Andrejs Balodis grāmatas pēcvārdā raksta: “Domāt kinematogrāfiski filozofijā nozīmē uznest konceptus uz ekrāna, uz virsmas, pētīt tos ķermenī un smadzenēs, izspēlēt drāmas un attiecības starp tiem, izmeklēt konceptuālus noziegumus, nogrimt varoņu kaislībās un afektos. Šī Delēza metode ir raksturīga viņa filozofijai kopumā, un “Kino” grāmatas tādējādi kļūst par savdabīgu šīs pieejas ilustrāciju un rezumē. [..] Iespējams, lasītājam “Kino” grāmatas vajadzētu lasīt nevis vienā piegājienā, bet tematiski, pievēršoties kādam atsevišķam jēdzienam vai personāžam, paralēli skatoties filmas un domājot par kino, tādējādi pielāgojoties kāpinātajai sarežģītībai, ko piedāvā Delēza teksts. Un pilnīgi noteikti šīs grāmatas mainīs ikviena lasītāja kino pieredzi, liks pārdomāt jau redzēto un izveidos jaunus skatpunktus nākotnes filmām, līdz galu galā ļaus kino pavērt plašākus apvāršņus pašai dzīvei.”
Grāmatas tulkojumu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Kultūras akadēmija.
No franču valodas tulkojusi Dace Līdumniece.
Zinātniskais redaktors un pēcvārda autors Andrejs Balodis.
Literārais redaktors un korektors Arturs Hansons.
Vāka māksliniece un grāmatas dizainere Anna Aizsilniece.
Tēlus iedvesmo franču filozofs Anrī Bergsons, bet zīmes – amerikāņu loģiķis Čārlzs Sanderss Pērss. Domātājiem Delēzs pielīdzina arī lielos kino autorus, kas gan “domā kustībtēlos un laiktēlos, nevis konceptos”.
Grifits, Eizenšteins, Murnavs, Pazolīni, Romērs, Vigo, Sternbergs, Bergmans, Dreiers, Mineli, Štroheims, Bunjuels, Fords, Čaplins, Kītons, Hercogs, Kurosava, Midzoguči, Hičkoks un daudzi citi vēl neredzētā griezumā, reizē zinoša un aizrautīga skatītāja acīm.
Grāmatā “Kustībtēls” aplūkots pirmais tēlu tips un tā galvenie paveidi – percepcijtēls, afekcijtēls, darbībtēls –, kā arī (nelingvistiskās) zīmes, kas tos raksturo. Laiktēlam veltīta būs otrā grāmata.
Latviešu izdevuma zinātniskais redaktors Andrejs Balodis grāmatas pēcvārdā raksta: “Domāt kinematogrāfiski filozofijā nozīmē uznest konceptus uz ekrāna, uz virsmas, pētīt tos ķermenī un smadzenēs, izspēlēt drāmas un attiecības starp tiem, izmeklēt konceptuālus noziegumus, nogrimt varoņu kaislībās un afektos. Šī Delēza metode ir raksturīga viņa filozofijai kopumā, un “Kino” grāmatas tādējādi kļūst par savdabīgu šīs pieejas ilustrāciju un rezumē. [..] Iespējams, lasītājam “Kino” grāmatas vajadzētu lasīt nevis vienā piegājienā, bet tematiski, pievēršoties kādam atsevišķam jēdzienam vai personāžam, paralēli skatoties filmas un domājot par kino, tādējādi pielāgojoties kāpinātajai sarežģītībai, ko piedāvā Delēza teksts. Un pilnīgi noteikti šīs grāmatas mainīs ikviena lasītāja kino pieredzi, liks pārdomāt jau redzēto un izveidos jaunus skatpunktus nākotnes filmām, līdz galu galā ļaus kino pavērt plašākus apvāršņus pašai dzīvei.”
Grāmatas tulkojumu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Kultūras akadēmija.
No franču valodas tulkojusi Dace Līdumniece.
Zinātniskais redaktors un pēcvārda autors Andrejs Balodis.
Literārais redaktors un korektors Arturs Hansons.
Vāka māksliniece un grāmatas dizainere Anna Aizsilniece.
Lasītāju atsauksmes
Līdzīgas grāmatas
