Vardarbība un melanholija
Ievērojamā vācu domātāja, estētiķa un kultūrkritiķa Valtera Benjamina (1892—1940) aktualitāte ir nepārprotama, “jo viņš ir Rīgā — gan savulaik gan arī patlaban ar šo grāmatu. Var pat teikt, ka viņš ir ietīstījies Latvijas nereflektētajā vēsturē,” tā grāmatas sastādītājs un tulkotājs. Rīgā Benjamins ierodas 1925. gadā, un pilsētai viņa dzīvē ir milzīga un joprojām nenovērtēta un neizpētīta nozīme.
Krājumā iekļauta Benjamina klasiskā eseja par vardarbību un kailo dzīvību. Benjamins raksta arī par moderno kapitālismu kā reliğiju, kurā savijas parādi un vaina, ko nākas atpirkt. Esejā “Sirreālisms: pēdējais Eiropas inteliģences momentuzņēmums” Benjamins aplūko ne tikai franču intelektuālos meklējumus, bet arī reibumu. Savukārt tekstā par literatūru iztirzā jautājumu, kas īsti ir kritika un literatūrzinātne, neaizmirstot arī jautājumu par autoru kā producentu un viņa pārprofilēšanos. Esejā “Fotogrāfijas īsā vēsture” autors runā ne tikai par mākslas reproducējamību, bet arī auru.
Apkopotās desmit Valtera Benjamina esejas ir pirmpublicējumi latviešu valodā.
Grāmatu papildina Igora Šuvajeva komentāri, personu rādītājs un pēcvārds.
Izdevniecība "Neputns".