Ineses Paklones grāmatā ‘’Latvijas dzimšanas dienas sala” mēs varam sastapt jau iepriekšējās grāmatās ‘’Ziemassvētku zāģītis’’ un ‘’Cīņas olu Lieldienas’’ iepazīto ģimeni – vecvecākus, vecākus un bērnus – Ingu un Pauli. Šoreiz grāmatā tiek meklēta dāvana, ko uzdāvināt Latvijai dzimšanas dienā.

Ģimene nolemj, ka Latvijai ir jāuzdāvina kaut kas, kā tai nav – salu jūrā. Latvijai ir gara un daudzveidīga jūras robeža, taču nav nevienas salas, taču ģimenei ir dažādas idejas un plāni, kā šo salu vai salas iegūt.

“Hm, – nokrekšķināja vectēvs, – hm, man tā ideja ļoti patīk. Taisnība,taisnība, Latvijai derētu vismaz viena jūras sala. Tā gan būtu vērtīga dāvana. Latvija ir ļoti laba arī bez tādas salas, toties ar salu būtu mazliet lielāka.

– Un salīgāka, – teica Inga.

– Nē, Inguci, – mamma iesmējās. – Ne salīgāka, bet salaināka Latvija.

– Salināsim Latviju! – Inga sauca. – Apsalināsim! Apsalosim!

– Sarunāts, – vecmamma piekrita. – Sarunāts, vai ne? Mēs katrs sagādāsim kādu salu un rīt pa ceļam uz Daugavmalas uguņošanu aizgādāsim tās uz prezidenta pili.”

Latvijas dzimšanas dienā ģimene dabū peldošās salas, bet Latvija – saliņu, kas pagaidām izskatās pēc tējkannas paliktņa, no kura pēc tūkstoš gadiem noteikti izaugs īsta, pirmā Latvijas sala.

Gitas Treices oriģinālās ilustrācijas šo grāmatu ļaus iepazīt arī pavisam jauniem lasītājiem, kuriem lasīšanas prieks vēl jāapgūst.

Inese Paklone (1957) latviešu bērnu literatūrā pazīstama ar saviem lieliskajiem tulkojumiem no nīderlandiešu valodas – gan Tona Tēlehena “Skolotāja Krāsne”, gan Žana Frīnsa “Skolotājs Jāps var visu”, kurš iestudēts Jaunajā Rīgas teātrī, raisīja nebijušu jauno lasītāju un skatītāju interesi. Autores debiju latviešu bērnu prozā – 2015.gadā izdoto grāmatu “Ziemassvētku zāģītis” recenzenti atzinuši par izcilu darbu, “(…) kas noteikti kļūs par Ziemassvētku klasiku.”