Jevgēņija Ņekrasova (1985) ir rakstniece, filmu scenāriste, absolvējusi Maskavas Jaunā kino skolu. Viņas prozas cikls “Nelaimīgā Maskava” ieguvis literāro prēmiju “Licejs”. Romānā “Katja un Kikimora”( Калечина-Малечина) fantastikas un folklors motīvi savijušies ar laikmetīgajiem, reālistiskajiem.

Desmitgadniece Katja kopā ar vecākiem, kas katru dienu dodas darba gaitās uz lielpilsētu, mitinās mazā pilsētiņā, parastas daudzdzīvokļu paneļu mājas 11. stāvā. Apkārtējai pasaulei Katja nav vajadzīga: “neizaugušie” viņu izsmej, “izaugušajiem” neatliek meitenei ne laika, ne spēka. Vienaldzība skolā, vienaldzība mājās. Un Katja atrod izeju. Bet pēkšņi visā iejaucas Kikimora, kas dzīvo virtuvē aiz plīts. Viņas abas dodas bīstamā ceļojumā un negribot pārspēj cietsirdībā tos, kas līdz šim kropļojuši viņu dzīvi.

Romānam ”Katja un Kikimora” piešķirta Vladimira Pankratova prēmija “Fiction 35”, tas iekļauts nacionālo prēmiju «Нос», «Национальный бестселлер», «Большая книга» īsajos sarakstos. Cildinošas atsauksmes par autori un viņas pirmo romānu publicējuši arī rakstnieki, literatūrkritiķi, kas rūpīgi seko mūsdienu literatūras procesiem un komplimentus nemēdz bārstīt. Piemēram, rakstieks, dzejnieks un izcils literatūrkritiķis Dmitrijs Bikovs vērtē: “Tā ir pirmklasīga proza, draugi!”

Pati autore, vērtējot savas grāmatas galveno varoni, atklājusi zināmu līdzību ar Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā” un Jerofejeva “Maskava. Gailīši” tēliem. “Romāna varone ir tāds krievu Holdens Kolfīlds vai varbūt mazs Veņička, kas vēl nav sācis dzert. Taču Holdenam bija viņa nonkonformisms, Veņičkam – sieviete uz perona Gailīšos un debesu eņģeļi. Katjai nebija neviena. Tiesa, vēlāk viņai bija Kikimora,” vērtē Jevgēņija Ņekrasova.

Runājot par potenciālo lasītāju, par grāmatas auditoriju, vairāki kritiķi atzinuši, ka šī ir grāmata bez vecuma ierobežojuma, kas raksturo vien patiesi augstvērtīgus literārus darbus. Viens no izdevējiem grāmatu vēlējies iekļaut 18+ kategorijā, turpretī citi to vērtējuši bērnu un jauniešu literatūras grupā. Vairāki lasītāji atsauksmēs savukārt minējuši, ka šī grāmata jāizlasa ikvienam, kuram ir bērni vai kurš strādā ar bērniem.

Romāns sarakstīts bagātā, īpatnējā valodā, drosmīgi izmantojot jaunvārdus – izaicinājums tulkotājam, bet Ilze Paegle – Mkrtčjana, kuras veikumu vēl pavisam nesen lasītāji apbrīnoja no angļu valodas tulkotajā Kanādas autores Margaretas Lorensas darbā “Akmens eņģelis”, šoreiz ir paveikusi gandrīz neiespējamo, tulkojot krievu autores darbu. Latviešu izdevumu, ko dizainējis Ivo Grundulis, lieliski bagātina Oļesjas Gonserovas ilustrācijas.