Klajā nākusi pirmā bērnu triloģijas ”Emma un ekrāni” grāmata – stāsts “Lielā jautājumu spēle”, kam sekos “Emma un Košulis planšetkārbā”, “Emma un Dureklis Vieddīvānā”.

Autore Inguna Ula Cepīte aplūkojusi mūsdienās aktuālās problēmas bērnu un pusaudžu vidē – vientulību, pieaugušo nespēju runāt ar bērnu vienā valodā pat it kā draudzīgā ģimenē. Emmai ir vēlme ne tikai atbildēt uz nesaprotamiem pieaugušo jautājumiem, bet uzdot jautājumus pašai. Viņa neskatās vecākus interesējošos biedējošos ziņu raidījumus, bet vienu raidījumu viņa kopā ar ģimeni skatās vienmēr – jautājumu spēli televīzijā, kad malā tiek nomesti gan pusapēsti našķi, gan mazākie ekrāni – planšete vai Emmas mobilais. Meitene vēlas radīt pati savu – Emmas spēli, uzdot jautājumus rotaļu biedriem Kārlim un Lindai kā arī suņukam Zevam, ezim Dureklim, papagailim Košulim.

Autore vēlējušās ieinteresēt bērnus lasīt apjomīgākus tekstus, kuros lasītājs jūtas līdzdalīgs, lai kopā ar ilustratores Viviannas Marias Staņislavskas interesanti un stāstam atbilstoši izvēlētiem vizuāliem elementiem, ilustrācijām, tiktu attīstīta atmiņa, rosināta iztēle, ņemot vērā, ka šodien visapkārt ir digitālie imigranti jeb digitāli dzimušie.

Stāsta šarms meklējams arī dažādu poētisko detaļu veiksmīgā izvēlē un akcentos. Nav noslēpums, ka bērnam viss absolūti nozīmīgais pieaugušo uztverē ir absolūti nebūtisks, bet tieši šķietami nebūtiskās epizodes kolorē stāsta koptēlu. Emmas vecāki ne vienmēr saprot Emmu, lai gan apgalvo, ka gandrīz visus meitas lietotos vārdus paši viņai iemācījuši. Emma vēlas pati izjust radīšanas prieka brīnumu. Šajā laikā, kad visapkārt ņirb tik dažādas viedierīces un vēl nesenā pagātnē neiedomājamas tehnoloģijas, svarīgi atcerēties, ka īstās pārmaiņas un procesi sākas sirdī nevis telefonā vai datorā.