Ramona, nonākusi kārotajos Lūsēnos, mācās dzīvot viena meža vidū, skaldīt malku un kurināt mājas nepieēdināmās krāsnis, bet Gabriels cīnās ar sarežģījumiem, kas pēkšņi sākušies gan dzīvē, gan darbā. Šķiet, Lūsēni abus attālina arvien vairāk un vairāk. Vai maz iespējams, ka divi vienpatnieki būs gatavi upurēt savu pašpietiekamību, lai spētu atzīties jūtās otram un – arī paši sev? Autore par romānu “Mīlestība atnāk nejautājot, vai ir piemērots brīdis, vai jūtamies tai gatavi un vai mācēsim to nepazaudēt. Tādēļ gadās, ka apjukumā aizcērtam durvis, pat nemēģinājuši pa tām ieiet.” “Ir svarīgi zināt pagātni un sameklēt atbildes uz mokošiem jautājumiem, bet tikpat svarīgi ir arī prast senos notikumus atlaist, spēt piedot un dzīvot šodienā, neturot sevī ļaunu un netiesājot citus par viņu agrāk pieļautajām kļūdām.”

Divatne