Dadžu pļava
Katažinas Ririhas (Katarzyna Ryrych) literāras godalgas un daudzus tulkojumus piedzīvojusī “Dadžu pļava” ir bērnu grāmata, kas īstenību piedāvā neizskaistinātu, – ja nu vien par dažu brīnumu un pašu varoņu iztēles tiesu. “Dadžu pļava” vēsta par bariņu bērnu, kurus vieno pagalms starp namiem nomales pilsētā un dadžu lauki aiz tiem. Nama dzīvokļos ieskatoties, lasītājs iepazīst dažādas ģimenes – nesapucētas, “nepilnas” un reizēm sarežģītas. Bērni veido savus attiecību tīklus gan pagalmā, gan skolā, kuras vide grāmatā atveidota mūsdienīgi, taču pietiekami universāli, lai tās norises būtu uztveramas arī tiem, kuri grāmatu lasīs pēc kāda laika. Pat bērnunamā, jo arī šī pieaugušo radītā vide ir pārstāvēta autores vēstījuma nodaļās.
Lai arī viens no pagalma puikām, ko sauc Netīrais Harijs Poters, it kā laupa spozmi plašpatēriņa bērnu literatūras un kino leģendām, autore tomēr saglabā brīnuma dimensiju, ļaujot saviem varoņiem pievarēt grūtības ar Burve-ex-machina vieglumu un pagalma runča, saukta par Opi, smalko humoru, kas caurvij visu “Dadžu pļavu”. Un tā pavisam parasta pagalma bērni kļūst par lieciniekiem gluži neparastiem notikumiem. Kāds pārvēršas par vardi, zeķēs aug melnie caurumi, noslēpumains kungs staigā ar virvē piesietu negaisa mākoni, šūpoles atdzīvojas, un no Doras kundzes kastes aizbēg garlaicība. Kas aiz tā visa slēpjas? Veca sieviņa un viņas kaķis? Grāmatā atrodamas gan vampīra ledenes, gan pelēkā mape, arī Netīrais Harijs Poters, melnais caurums un Jociņš-spociņš-sērkociņš. Kādam no bērniem ir pamanāms muzikāls talants, bet grūtības iekļauties skaļā klases barā, kāds cīnās ar slimību, kāds vēlas pabūt viens Dadžu pļavas labirintā un sarunāties tikai ar kaķi un koku, bet kāds cits – pārvarēt to, ko daudzi uzskata par viņa dominējošo iezīmi. Zīmīgi, ka starp interesantos vārdos dēvētiem varoņiem skolas dzīves ainās ir arī Drosmīgākā, Platākais, Ātrākais. Autore atgādina, cik viegli ir pielikt apzīmējumus, kas sāk kļūt par vārda alternatīvām.
No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode.
