Šajā poēmā autors godina senos zemgaļus: valdniekus, karavīrus, zemniekus un viņu sievas, kuri sīvi cīnijās pret zemgaļiem svešās kristīgās ticības varmācīgo uzspiešanu tautai. Autors dzejas valodā apcer senos 13.gadsimta notikumus Zemgalē, kas balstīti vēstures faktos un aicina mūsdienu sabiedrību sekot šim varonīgajam piemēram sentēvu kultūras un pasaules uzskata saglabāšanā un aktualizēšanā. Viņš godina un dziļi ciena seno zemgaļu varoņus, kuri atdeva savu dzīvību par tēvutēvu zemi un tās bagātīgo, krāšņo, dziļiem simboliem pilno materiālo un garīgo kultūru.

Zemgale, kur tavi varoņi?