Tuoraga stuosti (II daļa)

Stāstu krājums "Tuoraga stuosti" tapis autores dzimtajā Upītes puses izloksnē, ievērojot mūsdienu pareizrakstības normas. Grāmatas redaktore Ilze Sperga pastāstīja: "Tieši šāda valodas izvēle ļauj vislabāk sajust teksta varones neaizsargātību saskarē ar ārpasauli, jo dzimtā mātes un tēva valoda atsedz visdziļākos patības slāņus un atklāj intīmo ceļu pie sevis. Tie ir stāsti par sievietes pieaugšanu un pārtapšanu, par ceļu cauri vardarbībai, par sevis meklējumiem. Tāpēc valoda ir būtisks izteiksmes līdzeklis, kas zinātājam un jūtīgam lasītājam paver jaunus teksta uztveres līmeņus."
Stāstu krājuma autore Annele Slišāne par savu veikumu stāstīja: ““Tuoraga stuosti” ir par variešonu, par cilvāka izaugšonu, par izaugšonu i byušonu par sīvīti. Par byušonu par cilvāku, tuodi stuosti tī ir.
Tuorags kuo metamorfoze, kuo puortapšona. Kuo tuoda materija, kas caur saskuobšonu i korstumu palīk par jaunu i lobu vīlu.”
(“Tuoroga stuosti” ir par varēšanu, par cilvēka izaugšanu, par izaugšanu un būšanu par sievieti. Par būšanu par cilvēku, tādi ir tie stāsti. Biezpiens kā metamorfoze, kā pārtapšana. Kā tāda matērija, kas caur saskābšanu un karstumu paliek par jaunu un labu vielu.”)