Vīrs, kas zināja čūskuvārdus

"Tēvocis Votele stāstīja, kā mans tēvs – aizvien vēl mežā dzīvodams – no satraukuma un skaudības grasījies vai uzsprāgt, domādams par to, kādu saistošu dzīvi baudīja ciema ļaudis un cik gan tiem bija aizraujoši daikti. “Mums ir aši jāpārvācas uz ciemu!” viņš esot bļaustījies. “Citādi dzīve mums aizslīdēs garām! Mūsdienās visi normāli cilvēki dzīvo zem klajas debess, nevis krūmos! Arī es gribu art un sēt, kā dara visur attīstītā pasaulē! Ar ko es esmu sliktāks? Negribu dzīvot kā ubags! Jūs tikai paraugieties uz bruņnešiem un mūkiem – tūlīt redzams, ka tie ir simt gadu mums priekšā attīstībā! Mums jāpiepūlē visi spēki, lai viņus panāktu!"

Lēmets uzaudzis starp meža ļaudīm, kas vēl atminas laikus, kad igauņi bijuši vareni un pārtikuši un Ziemeļu Rupucis tos sargājis no visiem ienaidniekiem.

Taču pasaule mainās, un līdz ar to arī cilvēku vērtības. Lēmets kļūst par pēdējo, kurš vēl māk senos čūskuvārdus…

Viens no pasaulē pazīstamākajiem igauņu rakstniekiem Andruss Kivirehks (1970) romānā “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus ” saaudis vēsturiskos un mitoloģiskos motīvus, izveidojot krāšņu un simbolisku stāstu, kas neatstāj lasītāju vienaldzīgu. Aizraujoša, brīžiem smaidu, brīžiem melanholisku nostalģiju raisoša grāmata, kādu nebūsiet lasījuši.

No igauņu valodas tulkojusi Zane Balode