Lidojums uz Mēnesi

Populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) jaunais romāns “Lidojums uz Mēnesi” ir aizraujoša un uz pārdomām vedinoša grāmata. Groteska, ironija un humors, kā vienmēr, ir klātesoši līdzekļi rakstnieka neizsmeļamajai fantāzijai. Ju pirmās lappuses vedina atcerēties kādreiz kritiķu pausto, ka ikviens A. Kivirehka darbs pārsteidz kā sprādziens, un ir tik neparedzams kā uguņošanas raķešu kompozīcija. Pats autors teicis, ka ierosmi guvis no igauņu valodā lasītas ukraiņu tautas pasakas “Gaisa kuģis”. Romāna pamatā ir ceļš – galvenā varoņa kosmonauta vēlēšanās satikt savus septiņus līdzbiedrus un draugus – Plato, Aso Aci, Garo, Vēderu, Ausaini, Žiglo Kāju un Stipro –, ar kuriem pirms daudziem gadiem lidojis uz Mēnesi.

“Romāns “Lidojums uz Mēnesi” ir apbrīnojami viegli un patīkami lasāms. Teksts plūst caur pirkstiem, ritms ir vietā, varoņi ir reljefi uzzīmēti, un pasaule šķiet it kā 21. gadsimta Igaunijas greizais spogulis,” – šādi romānu vērtē igauņu literatūrkritiķis Kaspars Vīlups. Bet rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis savā vērtējumā ir precīzs un lakonisks: “Andruss Kivirehks ir traks. Traks - šī vārda vislabākajā nozīmē, jo tieši vistrakākie ļauži spēj uzradīt visaugstākās raudzes literatūru. Bet, lai par to pārliecinātos, noteikti jāizlasa viņa romāns "Lidojums uz Mēnesi". Tad lasītājs uzzinās gan to, ko nozīmē apzīmējums "traks rakstnieks", gan arī to, kāda ir šī visaugstākās raudzes literatūra.”