Rihards Vāgners un Rīga
Pašā Vecpilsētas sirdī ir Riharda Vāgnera ielas 4. nams, pie kura mēs varam piestāt un ieklausīties senā stāstā… Rihardam bija tikai 24 gadi, kad 1837. gadā viņš, parādu mākts, uzņēmās kapelmeistara pienākumus Rīgas Pilsētas teātrī un palika tur līdz 1839. gada jūlijam, kad kopā ar sievu Minnu un ņūfaundlendiešu sugas suni devās plašajā pasaulē. Vāgneru uz Rīgu uzaicināja teātra direktors Karls fon Holtejs – tas pats, kurš vēlāk uzrakstīja kriminālromānu “Slepkavība Rīgā” (1855, tulkots arī latviešu valodā).
Diemžēl fon Holteja un komponista ceļi šķirās: iespējams, greizsirdības – iespējams, citu iemeslu dēļ. Nezinu. Vāgneru gaidīja grandiozi plāni un ieceres. Ko gan viņš paņēma līdzi no Rīgas? Tās bija būtiskas lietas: orķestra padziļinājums, aptumšota skatītāju zāle un amfiteātrim līdzīgs pacēlums. Šo principu Vāgners vēlāk realizēja Baireitas teātra celtniecībā. Viss bija un viss notika.
Šī grāmata ir mēģinājums secīgi atsegt ar Rīgu saistīto komponista dzīves un radošās darbības ceļu. Izsaku pateicību visiem, kas neatteica savu dalību grāmatas tapšanā. Un īpaša pateicība grāmatas idejas iniciatoram Jurim Rubenim!