Autore jaunajai grāmatai devusi apakšvirsrakstu "Pamodinātu atmiņu balsis". Personiski, izjusti, emocionāli un arī humoristiski iekrāsoti stāsti lasītāju pavada ceļā no Monikas Zīles agrās bērnības līdz pat šodienai, ievijot stāstos mūžā sastaptos līdzcilvēkus.

"Es domāju par Laika upes manam krastam pieairētajiem cilvēkiem, daudz ko notikušu izdzīvoju vēlreiz no jauna un atkal nespēju sev piedot, ka, no Latgales mammu aizvedot, laukos pametām likteņa ziņā mūsmāju Ņuri. Tiesa, prombraucot nebija sasaucams un atnākušu solījās pieskatīt kaimiņiene, bet vienalga… Labi apzinos, izklausās liekulīgi asaroties par nevērību pret parastu runci, kad vajadzētu sākt ar atvainošanos līdzcilvēkiem. Bet – kā ir, tā ir! Man patīk tās bezmiega stundas, kad satieku sevi pavisam citādu nekā dienas gaismā, un esmu gandarīta, ka nebiedē naksnīgo domu klēpī piedzimusī atziņa – ziema vienmēr tuvu, no jebkuras puses skatoties. Tā ir."

Monikas Zīles stāstiem piemīt brīnumains valdzinājums. Lasītāju sagūsta ne vien valodas brīvais un bagātīgais plūdums, bet tieši tikpat cieši – vērīgais, humora un optimisma piesātinātais dzīves skatījums.

“Naktsgrāmata” ir autores atmiņu stāsti – spridzīga latgaliska kolorīta piepildītās bērnības un jaunības ainas, aktīvā darba gados piedzīvotie notikumi, tuvāku vai svešāku līdzcilvēku uzticētie personiskie pārdzīvojumi. Katra epizode vienlaikus atklāj laikmetu, kurā tā piedzīvota, un Monikas Zīles apbrīnojami precīzi novēroto un raksturoto cilvēka nemainīgo iedabu. Bērnības garšas un neaptveramie raduraksti, romantika un mistika, staigājošs slīkonis un viena vakara līgavainis Maskavā – gribi tici, gribi netici, bet it viss ir balta vai, pareizāk sakot, – raibu raibā patiesība, tik intriģējoša, ka ne atrauties.