Tikai 2014. gadā vien no Latvijas kartes pazuduši 118 ciemi. Bet pēdējā desmitgadē turpat 500. Daudzās no šīm vietām jau sen neviens vairs nedzīvo. Tomēr daudzās joprojām dzīvo. Kas ir tie cilvēki, kuri tur dzīvo un kā viņi dzīvo, nevienu īpaši neinteresē, jo tautsaimnieciski un politiski šīs vietas izrādījušās neperspektīvas.

“Likvidētie autobusi” ir vēstījums par vienu no tādiem ciemiem šīs desmitgades sākumā. Tā ir autora iztēles radīta, nevis kāda konkrēta vieta. Konkrēta ir realitāte, ar kuru saskaras romāna varoņi. Viņu savstarpējās attiecības, kaislības, traģēdijas, cerības un bezcerība. Vēlme izdzīvot par katru cenu un apziņa, ka tie nevienam vairs nav vajadzīgi, kas ar laiku pārvēršas apātijā.

Jo vienlaikus un vēl vairāk “Likvidētie autobusi” ir vēstījums par šodienas septiņdesmit un sešdesmitgadniekiem. Par paaudzi, kurai nācās dzīvot divos pilnīgi atšķirīgos laikmetos un kurai bija būtiska loma valsts neatkarības atgūšanā.

Kā viņi jūtas pašlaik šajos no kartes pazudušajos ciemos ar bērniem un mazbērniem Vācijā, Īrijā un Lielbritānijā... kā viņi jūtas pašlaik?