Andra Manfelde uzklausījusi citu izsūtīto stāstus. Visbiežākais stāsta avots ir saruna. Tikai viens darbs tapis no dienasgrāmatas pierakstiem, viens – no trimdā rakstītām vēstulēm. Daži stāsti ir tuvinieku atstāstīti, tomēr lielākā daļa radušies, klātienē runājoties. Tā tapis krājums “Mājās pārnāca basa”, kurā nevis fotogrāfiski dokumentāli, bet gleznieciski brīvi vēstīta uzticētā pieredze.

Grāmatā ir 18 stāsti.

Andra Manfelde par grāmatu: 'Šīs grāmatas uzdevums nav glorificēt ciešanas, bet gan mīlestību. Jo, tikai ziedojot pēdējo maizes riecienu, iespējams nekļūt par apstākļu upuri, kuru izķēmo dēmoniskas varas. Palikt dzīvam salā, badā un verdzībā – nozīmē uzvarēt. Mums to zināt – nozīmē atcerēties un caur šo mūžīgo piemiņu mūsu priekšteču uzvaru mantot.'

Grāmata sarakstīta Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā.