“Lēngaitis” ir romāns daudzveidis — tas ir filozofiski risināms detektīvromāns, tas ir psiholoģisks pētījums, savā ziņā arī kara drāma, kas norisinās “vēl divdesmit gadu pēc kara”. Divi rakstnieki intelektuāļi, akadēmisko pasauli tracinošais elektrisko balsu pētnieks Konstantins Raudive un literatūrzinātniece Zenta Mauriņa, savās mājās Dienvidvācijas mazpilsētiņā Bādkrocingenē kādunakt piedzīvo neizprotamus notikumus, kuri, pa lappusei, pa nodaļai šķetinoties, piebriest arvien visaptverošākā negaisa padebesī — gluži kā pirms vētras arvien skaidrāk un detalizētāk izgaismojot visas lielās izrādes kopplānu.
Dace Sparāne-Freimane

Vai šis ir biogrāfisks romāns par Konstantina Raudives un Zentas Mauriņas dzīvi 1960. gadu Vācijā, par kara laikā cirsto brūču dziedēšanu? Jā un nē. Vai šis ir rakstnieka iztēles radīts detektīvstāsts ar spraigiem sižeta pavērsieniem? Jā un nē. Vai šī ir ideju drāma, kurā risināti Eiropas pēckara kultūras teoriju un domas strāvojumu konflikti, metot tiltu uz mūsdienām? Jā un nē. Andra Zeibota radītajā apziņas visumu pārklāšanās modelī jeb multiversā katrs no šiem stāstiem var eksistēt patstāvīgi un vienlaikus būt iekļauts lielākā plūsmojumā, kura “radioviļņos” pacietīgam lasītājam — lēngaitim — dota iespēja saklausīt arī savu stāstu.
Vents Zvaigzne

Andris Zeibots (1950) ir rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs, vairāku grāmatu autors. Viņa romāns “Okeāniskais Es”, kurš 2014. gadā ieguva Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā, bija latviešu pirmais romāns psiholoģiskās fantastikas stilā — par sapnī ietverto nosacīto bezapziņas pasauli ar tās daudzajiem Es tēliem un nemitīgi dažādajām identitātēm. Sērijas “Es esmu...” romānā “Krauklis” (2020) par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku skaudrā vīziju un īstenības savijumā autors spējis gluži taustāmi likt sajust dzejnieka domas pasauli un savā ziņā reabilitēt, izcelt patiesības gaismā Ziemeļnieka dzejas būtību, tās virsvērtību. Psiholoģiska un filozofiska satvara meklējumi ir arī jaunā romāna “Lēngaitis” centrālā ass.