Madaras Gruntmanes trešo dzejoļu krājumu “Aizmīlestība” raksturo grāmatas redaktors Guntars Godiņš: “No abiem iepriekšējiem Madaras krājumiem — “Narkozes” un “Dzērājmeitiņa” — ir pārmantots pieraksta ornaments, lakoniskums, tiešums, valodas dabiskums, būtībā taustāmie un apjaušamie stilistiskie līdzekļi — domāšanas, izjūtas un izteiksmes kalpi, kas nosaka jebkura dzejnieka stilistisko rokrakstu.

Jaunais dzejoļu krājums savā ziņā ir pieklusinātāks un apvaldītāks, tajā nav tik daudz bravūras, erotikas, vairāk attiecību smalkuma un sensitīva pārdzīvojuma. Madara Gruntmane ar vieglu un ironisku pieskārienu pierāda, ka pat tik novazātu un izstaipītu vārdu, kāds ir “mīl” vai “mīlestība”, var aktualizēt, noņemt tam gadiem uzkrāto banalitātes pelējumu, ieintriģēt. Grāmatas nosaukumam izmantotais jaunvārds “aizmīlestība” ir savā ziņā antropoloģisks, kaut kas pazaudēts vai aizmirsts, taču vienlaikus arī nebijis. Šī grāmata ir attiecību grāmata starp es un tu, starp viņš un mēs, starp Madaru un omi, starp Madaru un mammu vai kā ceturtās nodaļas dzejolī “Nekrologs” — starp Madaru tagad un Madaru 2054. gadā.”

Madara Gruntmane (1981) Dzejā debitējusi 2015. gadā ar krājumu “Narkozes” (angļu tulkojums iznācis 2018. gadā, 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju simpātijas balvu). Otrais krājums — “Dzērājmeitiņa” — publicēts 2018. gadā. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rasktniecības programmas Goda stipendiju (Honorary Writing Fellow at Iowa University’s International Writing Program (US)). Gruntmane savus apjoma ziņā nelielos dzejoļus vienmēr balsta personīgajā pieredzē. Tie ir psiholoģiski precīzi darbi, kas ornamentālas izteiksmes vietā izvēlas tiešu un nesaudzīgu vēstījumu. (Avots: literatura.lv)

"Mans jaunais dzejoļu krājums ir ceļojums darbības vārdā ar sakni “mīl”. Tas kā amerikāņu kalniņos mētā augša un lejā, līdz aizved pie lietvārda — “aizmīlestība”."
Madara Gruntmane