Joldijas jūra. II daļa

Triloģijas otrās grāmatas “Joldijas jūra” 2. daļā turpinās notikumi gan 16. gadsimta Latvijā un Lietuvā, gan visā Eiropā. Kā cūkas pie siles dižie lielvaru kungi grūstās un plēšas, lai valdītu Baltijas ūdeņos, — cilvēku likteņi viņiem nav no svara. Tvirbuta dēli un Ieva joprojām gaida Kiprijonu atgriežamies, — vai mīlestība būs pietiekams pretspēks alkatības apmātajiem valdniekiem? Vai jūs jau esat redzējuši jūru? Palūdziet mātei, lai viņa jūs aizved pie jūras — arī es to viņai esmu lūdzis. Ielūkojieties jūrā paši savām acīm. Vēlāk, cauri mežam uz mājām braucot, paceliet snīpīti uz augšu, ielūkojieties koku galotnēs un debesīs. Jūs ieraudzīsiet daudz putnu: košu un pelēku, spīdīgu un noplukušu, lielu un mazu, spēcīgu un vāju — vai putni cits citam lūdz pacelties no zemes? vai tie plūcas debesu dēļ un par atļauju lidošanai debesu zilgmē? Petr, Povil un Jon, nenolādiet ne debesis, ne jūru, ne tēvzemi pie jūras! Mīliet māti! Mīliet brīvo vēju! Mīliet lietu un sniegu, kas cērtas sejā! Un aizskrien laiks. Un kādreiz, varbūt tikai tad, kad ne noraudāties vairs nevarēsiet — izsīks arī asaras, izsīks! — jūs pieredzēsiet, ka jums ir dvēsele, visu prieku un posta avots: tajā dievišķā balss mūžīgo dziesmu dzied, tajā izsalkušais cilvēkēdājs zobus griež! Lietuviešu mūsdienu rakstnieka Petra Dirģēlas (1947) “Baltijas triloģijā” — romānos “Slēptais brasls”, “Joldijas jūra. Pirmā daļa”, “Joldijas jūra. Otrā daļa” un “Ancilus ezers” tiek skatīta visa 15.—17. gs. Baltijas vēsture visplašākajā tā laika Eiropas vēstures kontekstā.