Jānis Greste. Fotostāsts

Andreja Grāpja sakārtojums un priekšvārds. Jānis Greste (1876–1951) bija viens no spilgtākajiem Latvijas Republikas izglītības sistēmas pamatlicējiem un veidotājiem līdzās Krišam Melnalksnim, Kārlim Dēķenam, Pēterim Kūlam un Ģedertam Odiņam. Jāņa Grestes vietu un autoritāti laikabiedru vidū nodrošināja arī nekārtns muzejnieka talants, kas veidoja humanitāru šķautni visnotaļ eksaktu zinātņu lietpratēja portretā. Jānis Greste beidzis Alsviķu pagastskolu, Pleskavas pilsētas skolu, Pēterburgas Skolotāju institūtu (1903), studējis Pēterburgas universitātes Dabaszinātņu fakultātē (1910–1912), Pēterburgas komercinstitūtā (1912–1918). Strādājis par skolotāju Valmierā (1904–1906), Rīgā (1906–1910), Pēterburgā (1910–1921), Jēkabpilī (1921–1922), Jelgavā (1922–1934). Jānis Greste ierīkojis Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju (1923), Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju. Greste bija viens no Rūdolfa Blaumaņa tuvākajiem draugiem. Viņa autobiogrāfiskie tēlojumi un vēstules apkopoti grāmatas “…kā dzeņa vēders” (1977) un “Krist un celties” (1990). Literatūrzinātnieka Andreja Grāpja veidotais fotoalbums aptver visu Jāņa Grestes biogrāfiju, skolotāja, muzeju darbinieka un literāta plašo darbību no 20. gs. sākuma līdz 50. gadiem, kā arī līdz šim nepublicētus Jāņa Grestes zīmējumus.