Grieķu svīta
Viņas mūzika mājo tuvu klusumam, taču bieži tajā uzmirdz arī ekspresīvas krāsas, pludinātas jaunos tembrālos meklējumos. Turpat ir arī vārds un tā trauslā robeža ar mūziku. 2013. gadā Gundega ir aizstāvējusi doktora disertāciju par dzejas un mūzikas mijiedarbi latviešu laikmetīgajā kormūzikā. Jau kopš bērnības viņa ir meklējusi radošu izpausmi literatūrā, taču tikai šogad nāk klajā viņas debijas grāmata. Literārās iemaņas viņa ir slīpējusi Literārajā Akadēmijā un “Satori” autoru nometnēs.
“Grieķu svīta”, kuras nosaukums aizgūts no instrumentālās mūzikas formas, nes sevī mūsdienu Grieķijas iedvesmotus vērojumus, taču muzikālu miniatūru vietā ir literāras miniatūras. Katra nelielā stāsta centrā ir kāds varonis – bērns, jaunietis, cilvēks brieduma gados vai sirmgalvis mūža izskaņā. Šie ļaudis satikti dažādās vidēs – tavernās, tirgū, muzejā, skolā, universitātē, ielās un dabā. Tie ir gan reālas personības, gan iztēlē piedzimuši tēli, kuros saplūst vairāki vērojumi, taču ikvienā atspoguļojas šodienas Grieķija – raiba, pretrunīga un bezgala krāsaina. Katrā no “Grieķu svītas” divdesmit miniatūrām ieskanas arī mūzika, kas kā kopīga stīga vijas cauri visai svītai.