Pasaulē ir tik daudz dažādu mazo, kas esot pa vienam atsevišķi ir neievēroti, jo vieni paši, šķiet, nav nekas un neko redzamu veikt nespēj, nespēj arī izdzīvot un iet bojā. Dažkārt par to esamību pat neiedomājas. Tikai tad, kad šie mazie savienojas kaut nelielā vai lielā pulkā, tie kļūst redzami, tie iegūst noteiktu vērtību un spēj darīt lielas lietas. Tieši KOPĪBĀ ir spēks un varēšana, kas atklāj arī katra indivīda vērtību.

Kas gan ir viena maizes drupatiņa, viena ūdens lāse, viens rokas pirkstiņš, vai viens centiņš, viens smaids? Bet KOPĪBĀ tā jau ir vesela rudzu maizes rika; ūdens tērcīte, upe un pat jūra; pieci, desmit vai pat vairāku roku pirksti, kas spēj radīt, darināt, glāstīt un mierināt; tā var būt naudas summa, kas nepieciešama dzīvības glābšanai; silta smaidu un smieklu sega pār tiem, kas vientuļi, nosalušu un cieš.

Tāpat arī cilvēks, atklāt savu PATIESO vērtību — spējas un talantu var tikai KOPĪBĀ ar citiem cilvēkiem, kopā radot un ar radīto daloties — būt vajadzīgs un noderīgs.

Kas tos mazos lielus dara