Visvisādas vēlēšanās

Grāmatā “Visvisādas vēlēšanās” autore uzrunā bērnus un pusaudžus viņu vidē, viņu “valodā”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ievas Samauskas iepriekšējais dzejas krājums “Skaļā klase” (Pētergailis, 2015) kļuva par pirmo latviešu bērnu grāmatu, kas angļu valodā tika izdota Lielbritānijā un guva nepieredzētu lasītāju atsaucību. Katrs dzejolis ir nosaukts kāda bērna vārdā – viņš vai viņa ir tā autors! – un tajā izteikta šī bērna vēlēšanās. Tā varētu būt vesela klase. Alise ilgojas,lai suņiem būtu savs suņu Dievs, savukārt Nils grib milzu baseinu,pilnu ar kolu.

Autore lasītājam piedāvā gan reālistiskas, visai ierastas vēlmes,piemēram, kļūt slavenam, piedzīvot, lai skolotāji neuzdod mājas darbus vai kontroldarba dienā neierodas klasē, gulēt tik, cik gribas, gan neparastākas fantāzijas, piemēram, pāriet no šī laika citā vai pagaršot putna pienu. Un ir arī tādas vēlēšanās, kuras šķietami nav nereālas, bet par kuru piepildīšanos sirds dziļumos bērns nejūtas drošs: lai mamma vienmēr jūtas laimīga, lai tētis vairs nedzer, lai vecāki neizšķiras... Māka izteikt bērnišķīgu, pat naivu vēlmi (kā mušai staigāt pa griestiem vai dzīvot arbūzā) – tieši tas bērnu šķir no pareizā, apzinīgā pieaugušā. Un vēlēšanās, kuras lieliski attēlojusi gan dzejniece Ieva Samauska, gan grāmatas māksliniece Katrīna Avotiņa, kļūst arī tavējās. Visvisādas vēlēšanās…