Māja, kas dūc. Mīklupanti

Šī grāmata ir veiksmīgs divu radošu garu labas sadarbības piemērs. Lasot asprātīgās rindas un aplūkojot amizantos zīmējumus, nav iespējams pateikt, kurš kuru ilustrē – attēli dzejoļus vai dzejoļi attēlus. Tomēr varam jums atklāt noslēpumu – iesākumā bija vārds. Vispirms Mārim Rungulim radās doma uzdot bērniem mīklas. Nu tā, lai “uzdevums nav grūts”, kā raksta viņš pats, bet tomēr – lai atminējums neskrien mīklai pa priekšu, skaļi kliegdams. Māksliniece Agija Staka šai reizē izrādījusies īstais palīgs. Abi autori nodevušies atminējumu paslēpšanai tā, lai tajā pašā reizē arī atklātu to slēptuvi. Nu gluži kā daudzās ģimenēs – lielais brālis palīdz mazajai māsai paslēpties dīvāna kastē un pēc tam pats iet meklēt. Māris ietērpis atminējumus atskaņās, kuras lasītājam jāatrod pašam, bet Agija novērš lasītāja uzmanību ar asprātīgiem krāsainiem tēliem, radot pat agrāk neredzētas būtnes, no kurām viena rozīgā, ragainā krāšņumā gozējas jau uz grāmatas vāka.

Mīklu minēšanā jāiesaista visas maņas, kas vien cilvēkam dotas. Noderēs gan redzes atmiņa, lai uzminētu “Krēslas mīklu”, gan dzirdes spēja, lai tiktu galā ar “Dūcošu mīklu” un “Klabošu mīklu”; tāpat noderēs sagaršošanas prasmes “Saldas mīklas” un “Upeņkrūma mīklas” minēšanā, un vienbrīd būs pat jāpakasās, lai atminētu “Niezošu mīklu”. Skaidrs, ka šādas grāmatas lasīšana ir ja ne gluži ballīte, tad rotaļa noteikti, tāpēc visjautrāk to, protams, darīt visai ģimenei kopā.