Bedre
Kādu vakaru meitenes tētis iet rakt bedri. Tik dziļu, ka pat nevar redzēt dibenu. Meitenei galvā dūc jautājumu spiets. Viņa baiļojas, ka, izracis tuneli līdz Āfrikai, tētis pazudīs – taisni tāpat kā vectēvs, kurš nesen nomira.
Grāmata "Bedre" stāsta par meiteni, kura zaudējusi vectēvu. Lai arī notikumi mūs aizved uz laiku pirms četrdesmit gadiem, arī mūsdienās notiek līdzīgi. Var atšķirties apģērbs un vide, taču bedre, kuru mūsos izrok tuva cilvēka nāve, ir tikpat dziļa un plata. Jo ilgāk dzīvojam, jo vairāk tādu bedru mūsu ceļā. Tās liecina ne tikai par zaudējumiem, bet arī par to, ka esam mīlējuši. Cilvēki aiziet, atmiņas paliek. Reizēm paliek arī neatbildēti jautājumi. Un gadās, ka no tiem dzimst grāmatas, kas palīdz rast atbildes uz šiem jautājumiem – un aizbērt bedri.
Uzzīmēja Julija Skudutīte. No lietuviešu valodas iztulkoja Dace Meiere.