Cerība pasaules malā
Aizkustinošs mīlasstāsts uz dramatisku vēstures notikumu un krāšņās Jaunzēlandes dabas fona. Divi jauni cilvēki veido savu likteni un atrod laimi mīlestībā par spīti dramatiskām pasaules vēstures lappusēm, kas nosaka viņu dzīvi.
Romāna centrā ir jaunas poļu sievietes Helēnas liktenis. Ir 1944. gada vasara. Deportētie poļu civiliedzīvotāji pēc Sibīrijā izciestā ir nokļuvuši pagaidu drošībā bēgļu nometnē Persijā. Otrais pasaules karš vēl nav beidzies, bet Helēnai un viņas māsai Lucinai paveras iespēja tikt prom no kara izpostītās Eiropas – tālā un eksotiskā zeme Jaunzēlande ir gatava uzņemt septiņsimt poļu bāreņus, un meitenes ar šo zemi saista lielas cerības. Tomēr izrādās, ka braukt drīkstēs tikai viena no māsām.
Ieradusies Jaunzēlandē, jaunā sieviete cer, ka izdosies aizmirst pagātnē piedzīvoto, atbrīvoties no vainas izjūtas un sākt jaunu dzīvi, taču atklājas kāds nepārvarams šķērslis...
Liktenīga nejaušība viņu saved kopā ar jaunzēlandieti – drošsirdīgo lidotāju Džeimsu Makenziju. Vai abiem jauniešiem ir iespējama kopīga nākotne?
Šo darbu var lasīt kā atsevišķu romānu. Taču tie, kam nav sveša Sāras Larkas triloģija “Balto mākoņu zemē”, “Maoru dziesma” un “Kivi aicinājums”, ar prieku sastapsies ar sev pazīstamiem un tuviem personāžiem – Gloriju, Džeku, Liliānu un viņu tagad jau pieaugušajiem bērniem, iztēlē izjutīs Kenterberijas līdzenuma plašumus, kalnu spirgto gaisu un uzzinās daudz interesanta par maoru tradīcijām.
Autore lieliski ievij savā romānā patiesus notikumus un mazāk zināmus vēsturiskus faktus gan par Otro pasaules karu un poļu tautas deportācijām uz Sibīriju, gan par maoru kultūru un tradīcijām.
20. gadsimta 40. –50. gados arī maoru tauta pārdzīvoja grūtus laikus. Karotāju ciltis, kas autores iepriekšējos romānos dedzīgi aizstāvēja savu brīvību, dzīvesveidu un ticējumus, 20. gadsimtā bija kļuvušas pasīvas un pazaudējušas savu identitāti, bērni bija spiesti iet balto cilvēku pakehu skolās, kur tiem bieži nācās sastapties ar izsmieklu un vienaldzību. Daudzi maori bija kļuvuši apātiski un nodevās dzeršanai.
Tomēr 50. gadu vidū Jaunzēlandes valdība apzinājās problēmas nopietnību un izveidoja īpašas programmas, lai atbalstītu maoru ciltis, sniegtu izglītības iespējas un palīdzētu atjaunot zudušās tradīcijas. Arī pašu maoru vidū bija tādi cilvēki kā romāna varone Moana, kuri iestājās par maoru paražu un garīgo vērtību iedzīvināšanu.
Mūsdienās maoru kultūra un Jaunzēlandes daba tiek rūpīgi aizsargātas un tautas tradīcijas ir kļuvušas par neatņemamu šīs unikālās kultūras sastāvdaļu.
Sāra Larka ir dzimusi 1958. gadā Bohumā Vācijā. Autore studējusi vēsturi, literatūrzinātni un psiholoģiju un zinātniskā grāda iegūšanai izvēlējusies tematu “Nomoda sapņi”. Ilgus gadus strādājusi par gidi. Viņas notikumiem un piedzīvojumiem caurvītos valdzinošos darbus par Jaunzēlandi lasa visā pasaulē. Sāra Larka ir pazīstamās vācu rakstnieces pseidonīms.
No vācu valodas tulkojusi Inese Miesniece.
